Divslāņu un trīsslāņu parketa veidi. Ko izvēlēties un kādas ir atšķirības?

Koka grīdas jau izsenis ir plaši zināmas un iemīļotas. Dēļu grīda bija sastopama gandrīz ikvienā mājā, un lielākoties tā bija no priedes koka. Elitāra koka grīda tika ieklāta no ozolkoka parketa. Vēsturiskās pilīs un muižās, grīdas segums ir no dēlīšu parketa, kuru ieklāja dažādos rakstos gan skujiņas rakstos, gan veidojot dažādus pinuma ornamentus. Ozola koksne tika izvēlēta domājot ilgtermiņā, lai grīda kalpotu vairākām paaudzēm, tā ir cieta un blīva. Pilna koka parketu izvēlējās tāpēc, ka to ir iespējams vairākkārt atjaunot. Grīda nav pilnībā jāmaina, tikai jāatjauno pati virskārta, līdz ar to grīda iegūst ilgmūžību.

Būvniecībai attīstoties un modernizējoties, arī koka grīdas ir ieguvušas jaunus inovatīvus veidolus, klasifikācijas un nosaukumus. Mūsdienās koka grīda varētu iedalīt divos lielos segmentos. Masīvkoka grīda, kur segums ir viens pilns koks, kā izsenis, un otrs segments, ir vairāku koka slāņu segums.


1. Pilns masīvs koks – parketu un dēļus, izstrādā no viena veida pilnas koksnes. Biežāk izmantotākā ir ozola un oša cēlkoksne, kas ir blīvāka un cietāka. Dēļi un parkets tiek ražoti arī no citiem sugas kokiem, tas ir no gobas, bērza, priedes, egles un vīksnas. Masīvkoka parketam pieejamais biezums ir 16 mm, un tiek ražots no ozola vai oša koka. Ozola masīvkoka dēļiem pieejamais biezums ir 15 mm un 20 mm.
Latvijas un Skandināvijas valstu klimatiskajiem apstākļiem, nodrošinot grīdas klājuma stabilitāti un ilglaicīgu ekspluatāciju.  Dēļi tiek ražoti no Latvijā iegūtiem, ekoloģiski tīriem izejmateriāliem, tehnoloģiskajā procesā nepielietojot ķīmiskus palīgmateriālus. Ražošanas procesā tiek izmantota kompjuterizētā kalte, kas nodrošina lielisku žāvēšanas kvalitāti. Piedāvājuma klāstā pieejami dēļi ar un bez fāzes, saglabājot dimensiju precizitāti 0,02 mm.


2. Divslāņu – materiāla konstrukcija tiek veidota sastiprinot divus slāņus. Divslāņu klasifikāciju var sadalīt vēl smalkāk, pēc tā uz kā ir uzlīmēta cēlkoka virskārta.

    1. Ozola virskārta termiski uzlīmēta uz pamatnes no šķērsvirzienā sastiprinātiem priedes vai ozola dēlīšiem. Pieejamais biezums šādai konstrukcijai ir 11 mm un 13 mm.
      - 4 mm ozola virskārta + 6 mm priedes apakšējais slānis = Siltuma pretestība ir 0,073 [m² K/W], siltuma vadītspēja λ=0,15 [W/mK]
      - 4 mm ozola virskārta + 6 mm ozola apakšējais slānis = Siltuma pretestība ir 0,062 [m² K/W], siltuma vadītspēja λ=0,18 [W/mK]
      - 6 mm ozola virskārta + 6 mm ozola apakšējais slānis = Siltuma pretestība ir 0,073 [m² K/W], siltuma vadītspēja λ=0,18 [W/mK]
      Ozola virskārta termiski uzlīmēta uz pamatnes no šķērsvirzienā sastiprinātiem priedes vai ozola dēlīšiem. Pieejamais biezums šādai konstrukcijai ir 11 mm un 13 mm. - 4 mm ozola virskārta + 6 mm priedes apakšējais slānis =Siltuma pretestība ir 0,073 [m² K/W], siltuma vadītspēja λ=0,15 [W/mK]
    2. Ozola virskārta termiski uzlīmēta uz mitrumizturīga OSB/3 E0 (orientētas skaidu plātnes apakškārtas). Pieejamais biezums šādai konstrukcijai ir 12 mm, kur ozolkoka virskārta sastāda 3,2 mm.
      - 3,2 mm ozola virskārta + 8,8 mm mitrumizturīga OSB = Siltuma pretestība ir 0,092 [m² K/W], siltuma vadītspēja λ=0,13 [W/mK]
      Ozola virskārta termiski uzlīmēta uz mitrumizturīga OSB/3 E0 (orientētas skaidu plātnes apakškārtas). Pieejamais biezums šādai konstrukcijai ir 12 mm, kur ozolkoka virskārta sastāda 3,2 mm. - 3,2 mm ozola virskārta + 8,8 mm mitrumizturīga OSB = Siltuma pretestība ir 0,092 [m² K/W],  siltuma vadītspēja λ=0,13 [W/mK]
    3. Ozola virskārta termiski uzlīmēta uz ūdensizturīga bērza saplākšņa. Konstrukcija šādam segumam ir daudzslāņu, jo virskārtu matemātiski var saskaitīt kopā ar bērza saplākšņa slāņiem. Taču pēc būtības grīdas segums klasificējas, kā divslāņu segums, svarīgākais ir virskārtas cēlkoks. Pieejamais biezums šādai konstrukcijai ir no 12 mm līdz 15 mm.
      - 3 mm ozola virskārta + 9 mm  ūdensizturīga bērza saplāksnis = Siltuma pretestība ir 0,0706 [m² K/W], siltuma vadītspēja λ=0,17 [W/mK]
      - 4 mm ozola virskārta + 9 mm ūdensizturīga bērza saplāksnis = Siltuma pretestība ir 0,074 [m² K/W], siltuma vadītspēja λ=0,18 [W/mK]
      - 4 mm ozola virskārta + 12 mm  ūdensizturīga bērza saplāksnis = Siltuma pretestība ir 0,0941 [m² K/W], siltuma vadītspēja λ=0,19 [W/mK]

      Ozola virskārta termiski uzlīmēta uz ūdensizturīga bērza saplākšņa. Konstrukcija šādam segumam ir daudzslāņu, jo virskārtu matemātiski var saskaitīt kopā ar bērza saplākšņa slāņiem. Taču pēc būtības grīdas segums klasificējas, kā divslāņu segums, svarīgākais ir virskārtas cēlkoks. Pieejamais biezums šādai konstrukcijai ir no 12 mm līdz 15 mm. - 3 mm ozola virskārta + 9 mm  bērza saplāksnis = Siltuma pretestība ir 0,0706 [m² K/W], siltuma vadītspēja λ=0,17 [W/mK]

    3. Trīsslāņu konstrukcija tiek veidota no savstarpēji termiski salīmētiem trīs slāņiem. Mūsu piedāvājumu klāstā trīsslāņu parketiem un dēļiem konstrukcija ir veidota, kur ozola virskārta tiek uzlīmēta uz šķērsvirzienā savstarpēji salīmētiem diviem priedes koksnes slāņiem. Pieejamais biezums šādai konstrukcijai ir 14 mm.

    - 3,4 mm ozola virskārta + 8,6 mm priede + 2 mm priedes apakšējais slānis = Siltuma pretestība ir 0,09 [m² K/W]

    Trīsslāņu konstrukcija tiek veidota no savstarpēji termiski salīmētiem trīs slāņiem. Mūsu piedāvājumu klāstā trīsslāņu parketiem un dēļiem konstrukcija ir veidota, kur ozola virskārta tiek uzlīmēta uz šķērsvirzienā savstarpēji salīmētiem diviem priedes koksnes slāņiem. Pieejamais biezums šādai konstrukcijai ir 14 mm.

    Divslāņu un trīsslāņu konstrukcijas veidi mēdz būt daudz un dažādi. To slāņi mēdz būt pat no kokšķiedru plātnes (preskartona), tas būtiski ietekmē kopējo seguma blīvumu un attiecīgi samazinās kalpošanas ilgums, un ir zemāka kopējā materiāla kvalitāte.

    Virsējā ozolkoka slāņa biezums katram ražotājam ir ļoti atšķirīgs, tas mēdz svārstīties no 0,7 mm līdz 6 mm. Domājot par koka grīdas segumu, ļoti svarīgs un izšķirošs aspekts būtu, lai virsējais cēlkoka slānis ir pēc iespējas biezāks, līdz ar to grīdu varēs atkārtoti atjaunot.

    Divslāņu vai trīsslāņu parkets un dēļi būs izcila izvēle ieklājot grīdu uz apsildāmām betona grīdām, kur ļoti svarīgs aspekts ir materiāla biezums, līdz ar to, jo plānāks materiāls, jo labāka būs siltuma vadītspēja un mazāka pretestība.

    Lai koka grīda, vai tā būtu no masīvkoka vai divslāņu konstrukcijas, priecē jūs ilgu laiku!

    Atpakaļ uz blogu