Koka grīda vienmēr bijusi vairāk nekā tikai interjera elements - tā ir daba, kas ienāk mūsu mājās, radot siltumu, harmoniju un komfortu. Aiz katra parketa dēļa slēpjas rūpīgi pārdomāts un ilgs ražošanas process.
Katra parketa ražošanas posma pamatā ir cieņa pret koku - sākot no kvalitatīvu kokmateriālu atlases mežā līdz brīdim, kad tie pārtop par izsmalcinātu grīdas segumu jūsu mājās.
Šajā rakstā iepazīstināsim ar parketa ražošanas ceļu soli pa solim - no meža līdz gatavai koka grīdai.
Koka izvēle - viss sākas mežā
Viss sākas ar koku - dabas radītu un atjaunojamu materiālu, kas desmitiem gadu aug mūsu mežos. Koku atlasē mežsaimniecības speciālisti rūpīgi izvērtē koksnes sugu, vecumu, stumbra taisnumu, šķiedras blīvumu un citas būtiskas īpašības. Tikai viskvalitatīvākie koki kļūst par izejmateriālu augstvērtīga parketa ražošanai.
Katrs nocirstais koks ir daļa no ilgtspējīgas mežsaimniecības cikla - jaunaudzes tiek regulāri stādītas, nodrošinot, ka meži atjaunojas un turpina augt nākamajām paaudzēm.
Koksne ir viens no zaļākajiem būvmateriāliem - tā atjaunojas dabiskā ritmā, saglabājot ekoloģisko līdzsvaru un mežu veselību.
Koksnes sagatavošana un šķirošana ražotnē
Kad koki nocirsti, tie tiek nogādāti ražotnē, kur sākas pārvēršanās par augstvērtīgu grīdas segumu.
Koksni rūpīgi sašķiro pēc īpašībām, krāsas un struktūras, lai nodrošinātu visaugstāko kvalitāti katrā nākamajā posmā.
Sagataves tiek sazāģētas, lai tām piešķirtu piemērotus izmērus, un ievietotas žāvēšanas kaltēs. Žāvēšana ir viens no svarīgākajiem posmiem - tā nodrošina optimālu mitruma līmeni, kas ir būtisks grīdas stabilitātei, formai un izturībai.
Pēc žāvēšanas sagataves atkal tiek rūpīgi pārbaudītas un šķirotas pēc to īpašībām, krāsas, struktūras un rakstura. Šajā posmā nosaka arī sagataves kvalitātes klasi — rustic, select vai premium.
No sagatavēm līdz parketam - precizitāte un augsta amatniecība
Kad koksnes mitrums sasniedz optimālo līmeni (aptuveni 8 % ± 2), sagataves tiek pārvērstas parketa dēļos. Šis posms apvieno mūsdienīgu tehnoloģiju un cilvēka meistarību.
Sagataves tiek precīzi sazāģētas atbilstoši parketa formātam, biezumam un savienojuma prasībām. Frēzēšanas process rada savienojuma profilus (spundes un gropes), kas nodrošina grīdas stabilitāti un ilgmūžību.
Pēc frēzēšanas dēļi tiek slīpēti vairākos posmos, lai iegūtu gludu virsmu un sagatavotu to apdarei - lakošanai, eļļošanai vai tonēšanai. Slīpēšanas precizitāte ir svarīga - tā ietekmē gan parketa vizuālo kvalitāti, gan kalpošanas ilgumu.
Ražotnē tiek izgatavoti dažādi parketa veidi, atkarībā no konstrukcijas un pielietojuma:
- Masīvkoka parkets - izgatavots no viena vesela koka dēļa. Tas ir izturīgs un ilgmūžīgs, ar rakstu, kas caurvijas visā biezumā. Piemērots telpām ar stabilu mikroklimatu, ļaujot grīdu vairākkārt pārslīpēt un atjaunot tās sākotnējo skaistumu.
-
Divslāņu parkets - veidots no diviem rūpīgi savienotiem slāņiem. Virsējais slānis ir no augstvērtīga ozolkoka, kas nodrošina dabisku izskatu un lielisku nodilumizturību. Apakšējais slānis izgatavots no bērza saplākšņa ar krusteniski izvietotu šķiedru, kas ievērojami uzlabo dimensiju stabilitāti un padara šo parketu īpaši piemērotu apsildāmām grīdām.
Cilvēka loma ražošanas procesā
Mūsdienu parketa ražošana ir augsti digitalizēts process, kur precizitāte tiek nodrošināta ar modernām iekārtām - no koksnes skenēšanas līdz robotizētai frēzēšanai un slīpēšanai.
Taču aiz katras tehnoloģijas darbības stāv cilvēks. Meistari ar gadiem krātu pieredzi uzrauga katru ražošanas posmu.
Cilvēks spēj ieraudzīt nianses, ko sensori nespēj uztvert - tonālas atšķirības, dabiskus rakstus un smalkus mikrodefektus. Tieši šī rūpība un profesionalitāte nodrošina, ka katrs parketa dēlis, kas iznāk no rūpnīcas, ir gan tehniski nevainojams, gan estētiski izcils.
Koks turpina dzīvot arī tad, kad tiek izvests no meža - tas saglabā savu būtību un dzīvību. Kā parketa dēlis tas turpina elpot, ienest siltumu, raksturu un dabas estētiku mūsu interjeros.
Koka grīda ir ilgtspējīgs un atjaunojams resurss - tā saglabā savu vērtību gadu desmitiem, apvienojot dabas skaistumu ar cilvēka rūpību. Rūpējoties un kopjot grīdu, mēs ne tikai paildzinām tās dzīvi, bet arī ar cieņu turpinām rūpēties par vidi, radot ilgtspējīgu un harmonisku mājvietu nākamajām paaudzēm.